Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija | Par biedrību
Sākums>Par biedrību


Kontaktinformācija

Latvijas Maksātnespējas procesa
administratoru asociācija
Adrese: Dzirnavu iela 73-2, Rīga, LV-1011
E-pasts: administratori(at)administratori.lv


Rekvizīti

Reģ. Nr.: 40008073746
Banka: A/S Swedbank
Konta Nr.: LV33HABA0551004540963


Kā mūs atrast >

10 mīti un patiesības par maksātnespējas procesa administratoriem

20.05.2015

Lai kliedētu virkni sabiedrībā pastāvošo mītu par maksātnespējas procesa administratoriem un viņu darbu, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija apkopojusi biežāk izskanējušos apgalvojumus un sniedz atbildes par reālo situāciju un faktiem atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
 
1) Administratoru darbība ir necaurspīdīga.
 
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Maksātnespējas procesa administrators par savu darbību katrā maksātnespējas procesā, tajā skaitā par procesa izmaksām un savu atlīdzību, iesniedz ceturkšņa pārskatus valsts iestādei „Maksātnespējas administrācija”. Par pārskatu neiesniegšanu likumā paredzēts sods, ko minētā iestāde skrupulozi arī piemēro. Savukārt par saviem ienākumiem administrators iesniedz gada pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam kā pašnodarbināta persona. Līdz ar to valsts rīcībā ir pieejama informācija gan par administratora darbību katrā maksātnespējas procesā, gan viņa kopējiem ienākumiem, praktizējot maksātnespējas procesa administratora profesijā. Turklāt jebkurš administratora lēmums vai rīcība ir pārsūdzami vai nu Maksātnespējas administrācijā, vai tiesā, un to personu loks, kas saskaņā ar likumu ir tiesīgas iesniegt sūdzības, ir ļoti plašs. 
 
2) Administratori regulāri pārkāpj interešu konflikta situāciju regulējumu.

Atbilstoši statistikai, kas ir arī Maksātnespējas administrācijas un Tieslietu ministrijas rīcībā, kopš 2009.gada tikai divos gadījumos tiesa atzinusi administratora personīgo ieinteresētību jeb interešu konflikta situācijas pastāvēšanu, kā rezultātā administrators ticis atcelts no maksātnespējas procesa administrēšanas, kā arī izbeigta administratora sertifikāta darbība. 
Kopumā kopš 2009.gada 1.janvāra Administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs  ir izbeidzis 68 sertifikātu darbību. No tiem:
  • 32 administratori nav vēlējušies pagarināt sertifikātu atkārtotas sertificēšanas ietvaros;
  • 11 administratoriem konstatēti nepietiekami atkārtotai sertificēšanai nepieciešamie rādītāji; 
  • pieci administratori paši lūguši izbeigt sava sertifikāta darbību; 
  • pieci administratoriem konstatēts ierobežojums - sodāmība vai izbeigts kriminālprocess uz personu nereabilitējoša pamata; 
  • divu administratoru nāves gadījumā; 
  • 13 administratoriem par maksātnespējas procesu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tajā skaitā par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. No šiem 13 tikai divi administratori ar tiesas lēmumu ir atcelti no procesiem, jo konstatēta administratora personiska ieinteresētība.
3) Administratoru darbību uzrauga paši administratori.

Saskaņā ar likumu administratoru darbības uzraudzību veic nevis paši administratori, bet gan valsts iestāde „Maksātnespējas administrācija”, kā arī kreditori un tiesa. Paši administatori brīvprātīgi ir apvienojušies nevalstiskajā organizācijā “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, taču no kopumā 333 administratoriem tikai 227 ir šīs organizācijas biedri, jo likums atšķirībā no, piemēram, zvērinātu advokātu darbības regulējuma neuzliek pienākumu visiem administratoriem būt par asociācijas biedriem. Maksimālais sods, ko Administratoru asociācija līdz 2015.gada 1.martam varēja piemērot tās biedriem, bija izslēgšana no asociācijas, taču šis kardinālais solis neliedza konkrētajam administratoram prakses turpināšanu, jo atrašanās vai neatrašanās Administratoru asociācijā nekādā veidā neietekmē administratora sertifikāta darbību. Atbilstoši Maksātnespējas likuma grozījumiem kopš 2015.gada 1.marta Administratoru asociācija var lemt par sertifikāta darbības izbeigšanu par rupjiem profesionālās ētikas pārkāpumiem.

Sūdzības par administratora lēmumiem un darbību iesniedzamas vai nu tiesā, vai valsts iestādē „Maksātnespējas administrācija”. Ja rodas aizdomas par administratora krimināli sodāmu rīcību, sūdzības iesniedzamas arī Valsts policijā. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem likumiem Administratoru asociācija ir tiesīga izskatīt tikai tādas sūdzības vai arī pēc savas iniciatīvas ierosināt pārbaudes lietas gadījumos, kad ir šaubas par profesionālās ētikas, nevis likuma normu pārkāpumiem. 

4) Administratori savā profesijā pelna milzu naudu.

Saskaņā ar Administratoru asociācijas biedru sniegto informāciju patlaban aptuveni 90% maksātnespējas procesu administratoru atlīdzība par procesa vešanu un pabeigšanu ir divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas bieži vien tiek izmaksāta tikai daļēji, turklāt pat par vairāku gadu darbu. Jāņem vērā fakts, ka no administratoriem pieejamā tā dēvētā depozīta, ko pirms maksātnespējas procesa pieteikšanas iemaksā procesa pieteicējs, administratoram ir jāsedz procesa izmaksas, ja vien netiek panākta vienošanās ar kreditoriem par procesa izmaksu segšanu no kreditoru līdzekļiem. Tā kā pēdējo gadu laikā juridisku personu maksātnespējas procesa pieteikumi tiek iesniegti ļoti novēloti, kad uzņēmumu aktīvi ir jau izšķērdēti vai nobēdzināti, vai arī tādu vispār nekad nav bijis (ļoti liels ir fiktīvo, dažādās nodokļu shēmās iesaistīto „vienreizējās lietošanas” uzņēmumu maksātnespējas lietu īpatsvars), administrators un kreditori ir situācijas ķīlnieki, jo procesa īstenošana saistīta ar objektīviem izdevumiem (dokumentu nodošanu arhīvā, pasta izdevumiem, darījumu apstrīdēšanas tiesā u.c. izdevumiem). Šādos gadījumos, kas ir ļoti izplatīti, administrators ar kreditoriem nevar arī vienoties par izdevumu segšanu, jo kreditori (bieži vien tas ir viens kreditors – Valsts ieņēmumu dienests) apzinās, ka nevarēs atgūt savus līdzekļus, tajā skaitā parādnieka parādu. 

Praksē vērojamas arī situācijas, kad maksātnespējas procesa norises laikā dažādu iemeslu dēļ tiek nomainīts administrators, bet paredzētā atlīdzība par procesa īstenošanas izdevumiem un darbu ir jau izmaksāta administratoram, kurš sākotnēji vadījis procesu. Šādā gadījumā jaunieceltajam administratoram darbs kolēģa vietā jāpabeidz par saviem līdzekļiem. Savukārt atteikšanos no šādas lietas administrēšanas Maksātnespējas administrācija var novērtēt arī kā administratora pārkāpumu. 

Administratoru asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākā daļa administratoru paralēli maksātnespējas administratora pienākumu veikšanai ir spiesti strādāt papildu darbā, piemēram, kā advokāti, juridiskās palīdzības sniedzēji vai grāmatveži un banku darbinieki. Tādēļ dēļ nereti, iespējams, var rasties priekšstats, ka maksātnespējas procesa administrators savu dzīvi var nodrošināt, pateicoties maksātnespējas procesa administratora profesijai.

5) Visi administratori ir blēži, kas netiek sodīti.
 
Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu maksātnespējas administratoriem ir noteikti vairāki atbildības veidi – civiltiesiskā atbildība (īsteno tiesa – skata prasības pret administratoru sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem valstij, parādniekam, kreditoriem un citām personām. Administratoram arī ir jāveic civiltiesiskā apdrošināšana), administratīvā atbildība (īsteno Valsts ieņēmumu dienests – var sekot administratoru kā nodokļu maksātāju saimnieciskajai un finansiālajai darbībai, pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu un ienākumu likumību), kriminālā atbildība (īsteno Valsts policija – par pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā var ierosināt kriminālprocesu gan pēc pašu iniciatīvas, gan pamatojoties uz personu iesniegumiem), un arī kvazidisciplinārā atbildība (īsteno Maksātnespējas administrācija – var piešķirt "mīnus" punktus profesionālās darbības un kvalifikācijas novērtēšanā. Nesasniedzot konkrētu punktu skaitu, administrators nevar kvalificēties atkārtotai sertifikācijai). Administratoram ir jāievēro arī profesionālās ētikas normas, par kuru rupjiem pārkāpumiem kopš 2015.gada 1.marta var tikt izbeigts sertifikāts. Ja administratora darbībā tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, atbildīgās iestādes piemēro noteiktos sodus, kas svārstās no naudas sodiem līdz pat brīvības atņemšanai. Tātad valsts iestāžu un tiesas rokās ir visi nepieciešamie tiesiskie instrumenti soda piemērošanai administratoriem. 
 
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai maksātnespējas procesa administratora profesijā šobrīd praktizē 333 personas, kas īsteno kopumā ap 6000 maksātnespējas procesu. Kopš 2009.gada par maksātnespējas procesu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tajā skaitā par ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, Administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs sertifikātu darbību izbeidzis 13 administratoriem, un tas nozīmē, ka konkrētie administratori vairs nepraktizē administratora profesijā. Turklāt Administratoru asociācija sertifikāta darbību var izbeigt, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, nevis pēc savas iniciatīvas. Tikai no 2015.gada 1.marta, pateicoties likuma grozījumiem, Administratoru asociācija var izbeigt sertifikāta darbību par rupjiem profesionālās ētikas normu pārkāpumiem. 
 
Administratoru asociācija aicina ikvienu, kuram ir aizdomas par maksātnespējas procesa administratora rīcības atbilstību likumam vai profesionālās ētikas normām, izmantot savas likumā noteiktas tiesības un informēt par to atbildīgās valsts pārvaldes iestādes un Administratoru asociāciju.
 
6) Valsts amatpersonas statuss administratoriem atrisinās maksātnespējas procesu īstenošanā pastāvošās problēmas. 
 
Valsts amatpersonas statusa piemērošana maskātnespējas administratoriem maksātnespējas procesa norisi neuzlabos, un to apliecina Valsts kontroles 2015.gada martā publiskotie revīzijas „Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” rezultāti. Valsts kontrole, pārbaudot Tieslietu ministrijas paveikto maksātnespējas jomā, konstatējusi, ka Tieslietu ministrija priekšlikumu pielīdzināt maksātnespējas administratora profesiju valsts amatpersonas statusam virzījusi bez maksātnespējas jomas sistēmiska izvērtējuma, tas ir, neanalizējot iemeslus trūkumiem administratoru darbībā un uzraudzībā. Kā norādījusi Valsts kontrole, Tieslietu ministrija līdz šim vispār nav vērtējusi, kādā mērā maksātnespējas jomā pastāvošās problēmas varētu būt saistītas ar tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa vienkāršošanu 2010.gadā. Arī Administratoru asociācijas situācijas izvērtējums liecina, ka valsts amatpersonas statuss ne tikai nerisinās problēmas, bet radīs jaunus papildu sarežģījumus maksātnespējas procesu īstenošanā un paildzinās tā norisi. 
 
7) Administratori procesos nobēdzina simtos tūkstošu mērāmu valsts jeb nodokļu maksātāju naudu.

Maksātnespējas procesa laikā nav iespējams atgūt to, kā parādniekam nav vai pat nekad nav bijis. Prakse liecina, ka uzņēmumu nenomaksātie un Valsts ieņēmumu dienesta savulaik nepiedzītie parādi, kurus nereti neveiksmīgi mēģinājis piedzīt tiesu izpildītājs, nav piedzenami no parādnieka arī maksātnespējas procesa laikā. Diemžēl Latvijā izveidojusies situācija, kad uzņēmumu iespējams piereģistrēt, nemaz neplānojot veikt komercdarbību vai gūt peļņu, piemēram, izveidojot to speciāli dažādām fiktīvām darbībām vai darījumiem, tostarp ar citiem tādiem pašiem fiktīviem uzņēmumiem tā dēvēto „PVN shēmu” ietvaros. Ņemot vērā, ka uzņēmumu dibināšana ir salīdzinoši ātra un vienkārša, par pamatkapitālu nosakot vien pāris eiro, negodprātīgas personas izmanto šīs valsts sniegtās priekšrocības, lai veiktu pāris darbību vai maksājumus ar piereģistrēto fiktīvo uzņēmumu starpniecību, bet vēlāk par savu jaundibināto uzņēmumu neliekoties nez zinis. Taču Valsts ieņēmumu dienesta pienākums ir regulāri aprēķināt šādu uzņēmumu nenomaksāto nodokļu summas, aprēķināt sodus par nodokļu nemaksāšanu, un visbeidzot nodot tiesai un pēc tam tiesu izpildītājam tobrīd jau milzu summu piedzīšanas pienākumu, respektīvi, pilnībā „virtuālas” parādu summas. Savukārt tad, kad uzņēmums nonāk līdz maksātnespējas procesa pieteikumam, atbildīgs par šo summu neiespējamo piedziņu kļūst administrators, tādējādi radot iespaidu, ka tieši maksātnespējas procesa laikā nodokļos neiekasētā nauda „pazūd”.

8) Administratora sertifikātu var iegūt kurš katrs.

Maksātnespējas procesa administratora sertifikāta iegūšanai ir vairāki obligāti priekšnosacījumi un stingra izvērtēšanas kārtība. Pirmkārt, administratora amata pretendentam ir obligāti jābūt jurista diplomam, kā arī vismaz trīs gadu praktiskajai pieredzei jurista vai tam pielīdzināmā amatā. Otrkārt, obligāti jāapmeklē administratoru pretendentu apmācības 100 akadēmisko stundu apmērā, kā arī sekmīgi jānokārto administratora kvalifikācijas eksāmens, kurā tiek pārbaudītas gan pretendenta teorētiskās zināšanas, gan tiesību normu piemērošana praksē.
Administratoru pretendentu apmācību programmā un eksāmenā ir iekļautas šādas tēmas:
  • civiltiesības un civilprocess;
  • administratīvais process;
  • maksātnespējas process;
  • grāmatvedība un finanses;
  • nodokļi un to administrēšana;
  • ekonomika un komersantu pārvalde;
  • darba tiesības un darba aizsardzība;
  • lietvedība un arhīvniecība;
  • ētika.
Jāuzsver, ka neviens no pašreizējiem administratorus uzraugošās valsts iestādes “Maksātnespējas administrācija” darbiniekiem nav nedz mēģinājis, nedz arī nokārtojis administratora eksāmenu – tātad administratorus uzrauga ierēdņi, kas bieži vien nav ne tik kvalificēti kā paši administratori, ne arī izprot visas maksātnespējas procesa nianses.
 
9) Administratori savā lietvedībā var iegūt vēlamu vai finansiāli izdevīgāku maksātnespējas procesu.
 
Par administratora kandidāta izvirzīšanu vakantam maksātnespējas subjektam ir atbildīga valsts iestāde „Maksātnespējas administrācija”. Jau kopš 2014.gada janvāra maksātnespējas administratoru amata kandidātu noteikšanā ieviesta kārtība, kas nodrošina nejaušības principa ievērošanu konkrētā maksātnespējas procesā visā Latvijas teritorijā. Administratora amata pretendenti ar datorprogrammas palīdzību ir sarindoti nejaušā secībā, tādējādi izveidojot vienu sarakstu. Arī attiecībā uz administrēšanai vakanto subjektu saraksta kārtošanu tiek piemērots nejaušas sarindošanas princips – kārtējā darbdienā administrēšanai vakantie subjekti tiek sajaukti nejaušā secībā. Savukārt katra kalendārā gada pirmajā darbdienā administratora amata pretendentu saraksts tiek atkārtoti „sajaukts”. Tādējādi ir izslēgta jebkāda iespēja administratoram ietekmēt kāda maksātnespējīgā subjekta nonākšanu savā lietvedībā.
 
10) Sabiedrības sašutums un pieprasījums izrēķināties ar maksātnespējas administratoriem.
 
2014.gadā Administratoru asociācijas uzdevumā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā tikai 8.8% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka viņu draugu/paziņu lokā kādu ir skārusi maksātnespēja, 2.4% minēja, ka ir bijuši darbinieki maksātnespējīgā uzņēmumā, 1.1% - ka paši ir pieteikuši maksātnespēju, 0.8% - ka viņu vadīts uzņēmumus ir bijis maksātnespējīgs, 0.6% - ka paši vai viņiem piederošais uzņēmums bijuši aizdevēji kādam uzņēmumam vai cilvēkam, kam pasludināta maksātnespēja. Aptuveni 8.7% respondentu norādīja, ka par jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespēju, ir dzirdējuši/ lasījuši medijos. 

Katrā ziņā šī aptauja nepierāda, ka sabiedrības pieprasījums atbilstu atsevišķu politiķu populistiskajiem un priekšvēlēšanu gaisotnē izteiktajiem apgalvojumiem par šīs nozares trūkumiem.



drukāt >